Vēl bildes no Andrejsalas

Atklāj izstādi Rīgā

Koris no Somijas ar atraktīvām dziesmām sveica Jāzepu Osmani izstādes atklāšanas svētkos. Vārdus saprast nevarēja, bet humoru gan sajutām.

Tas ir prāmis "Dzintars", kas reiz piederēs Dzintaram Zilgalvim un uz tā rīkos izstādes, ar sev raksturīgo humoru smej dzejnieks un dāvina bildi Naivās mākslas muzeja vadītājam.

Dzejnieka uzticīgais draugs takšelis Rūdis arī šoreiz palika Ķegumā sargāt māju, tomēr deviņi no viņa daudzajiem portretiem apskatāmi izstādē.

kamēr dzejnieks savu gleznu vidū dāļā autogrāfus...

... tikmēr rūdītākie izstāžu atklāšanu apmeklētāji un citi viesi bauda sarūpēto cienastu.

Puķu bija klēpju klēpjiem un Jāzeps Osmanis jau iecerējis skaistākās no tām uzgleznot.

Nu, kad izstāde godam atklāta, laiks mājās - pie Rūda un jauniem darbiem. Dzintars Zilgalvis tur īkšķus, lai nākamie darbi un dzejoļi būtu vismaz tikpat interesanti.

Vēl tikai daži foto par atmiņu no lielā notikuma Naivās mākslas muzejā. Andrejsala ar saviem romantiskajiem skatiem patiešām ir laba vieta izstādei, nu ir pārliecinājies dzejnieks un mākslinieks Jāzeps Osmanis, kā arī viņa meitas - Uva (pirmā no kreisās) un Aija.

Jāzepam Osmanim Rīgā otrā izstāde

Par spīti likstām, kaitēm, vainām
Es priecājos par dabas ainām,
Par Daugavu un mākoņlaivām,
Par gleznām nopietnām un naivām.
Par spīti gadiem jūtos sparīgs,
Man darba prieks ir dzīvē svarīgs.
Nekas man neliekas par grūtu,
Ja draugus tuvumā es jūtu.

No 31. jūlija Latvijas Naivās mākslas muzejā Rīgā, Andrejostas ielā 4 dzejnieka Jāzepa Osmaņa personālizstāde "Par spīti visam".
Izstāde būs aplūkojama līdz 30. augustam no 12.00 - 19.00 Pirmdienās un otrdienās muzejs slēgts.
Ieeja brīva.

Jāzeps Osmanis ar gleznām iekaro Rīgu

Jāzeps Osmanis, ar kura asprātīgajiem un sirsnīgajiem bērnu dzejoļiem ir uzaugusi ne viena vien paaudze, Rīgā atklājis savu gleznu un literāro darbu izstādi. Uz tās atklāšanu bija ieradusies arī dzejnieka mazmazmeitiņa Lota, divas meitas un divas mazmeitas.
Tā kā visu mūžu Jāzeps Osmanis rakstījis dzejoļus bērniem, viņa izstāde atklāta skolā. Rīgas Oskara Kalpaka daiļamatu pamatskolas mazāko klašu skolēni par to bija priecīgi – gan skaitīt asprātīgos un sirsnīgos dzejolīšus, gan dziedāt sirmajam dzejniekam un brīnījās kā dzejnieks vecumdienās pārtapis par mākslinieku.
Pats savus mākslinieciskos veikumus Osmanis vērtē ar smaidu un dzejoli, kurā ir rindas; „Ja nekļūšu par mākslinieku, tad sauciet mani par nebēdnieku, kas baudījis ir krāsu prieku.”
Gleznot Osmanim paticis jau skolas gados un pat bijusi domā mācīties par mākslinieku. Tomēr dzejas mūza izrādījusies stiprāka un viss mūžs veltīts literatūrai – gan tulkojot, atdzejojot, strādājot par redaktoru un grāmatu apgāda direktoru. Gleznošanai Osmanis tuvinieku iedrošināts atkal pievērsies pirms 3,5 gadiem un pa šo laiku radījis jau 539 gleznas, kuras skatītājiem rādījis jau 13 izstādēs. Šajā izstādē – 77 darbi – tikpat cik gadi šajā pasaulē nodzīvoti. Ar dzejoli Osmanis klātesošajiem novēl un arī pats sola dzīvot īsti garu mūžu. Vairs ne 100, bet ar visu jauno PVN – 121.
Arī savai senai draudzenei aktrisei Verai Singajevskai, kura mazos skatītājus priecējusi lasot arī Osmaņa dzejoļus. „Mana sirds aiz sajūsmības stinga, ikreiz, kad uz skatuves kāpa Singa!” atzīstas dzejnieks un īpaši galanti skūpstot aktrises roku pasniedza viņai dāvanu.
Anda Leiškalne
Foto: Mārtiņš Ziders Šo fotogrāfiju autortiesības pieder izdevniecībai Rīgas viļņi, , publicēšanai bez saskaņošanas ar izdevniecību neizmantot!