Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
skip to main |
skip to sidebar
Īsa biogrāfija
Dzimis rentnieka ģimenē. 1951. gadā beidzis Lielvārdes vidusskolu un 1956. gadā Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. 1955. gadā sācis strādāt Latvijas Valsts izdevniecībā, no 1962. gada – 1967. gadam izdevniecības "Liesma" Jaunatnes un bērnu literatūras redakcijas vadītājs, no 1967. gada – 1972. gadam Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors, no 1973. gada – 1989. gadam izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietnieks, kopš 1990 izdevniecības "Sprīdītis" direktors. Rakstnieku Savienības biedrs (1957). 1970. gadā atzīts par Polijas Nopelniem bagāto kultūras darbinieku, 1982. gadā atzīts par LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieku.Izdevniecības “Annele” vadītājs.Tulko no poļu un krievu valodas. 1982. gadā saņēmis Eiropas RS prēmiju par poļu literatūras tulkošanu un 1965. gadā saņēmis prēmiju par A.Mickēviča poēmas "Pans Tadeušs" tulkojumu. Tulkojis vairāk nekā 20 prozas grāmatas, ap 20 poļu autoru lugas (antoloģija "Atmiņu vakars", 1987). Atdzejojis R. Bernsa, M. Ļermontova, A. Puškina, A. Tvardovska u.c. autoru dzejoļus. Sastādījis A. Puškina Kopotus rakstus 5 sējumos.Pirmā publikācija - dzejolis "Vēlēšanas" žurnālā "Bērnība" 1947 (2. nr.). Izdotās dzejoļu grāmatas: "Soļi" (1966), "Piesnidzis zars" (1972), "Vilkuvāle jeb vaļasprieks" (1974), "Labu garu!" (1981), "Sarkanas rozes garos kātos" (1982), "Čuksti un vējš" (1985), "Dots pret dotu" (1988). Izteiksmē lakoniskos, domietilpīgos, nereti draiskas asprātības, arī humora, sarkasma caurstrāvotos dzejoļos, liroepiskās miniatūrās, poēmās paveras reālistiskas sadzīves ainas, cilvēku pārdzīvojumi, pārdomas un vēršanās pret dažādām dzīves negācijām.Dzejnieku Jāzepu Osmani pazīst gan mazs, gan liels lasītājs, jo autoram šajos gadu desmitos iznākuši daudzi dzejas un pasaku krājumi un citas grāmatas.
Interneta saites
Dzejnieks Jāzeps Osmanis jau sen pelnījis vietu arī internetā. Šis ir pats pirmais un vienkāršākais mēģinājums dzejnieku internetizēt. Ceru, ka radi un draugi, katrs ierakstīs šajā vietnē pa iemīļotam Jāzepa Osmaņa dzejolim, ievietos fotogrāfijas un gleznu reprodukcijas. Kad šī informācija būs izaugusi no savām pirmajām "drēbītēm" tēpsim to glaunākās štātēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru