Jāzeps Osmanis, ar kura asprātīgajiem un sirsnīgajiem bērnu dzejoļiem ir uzaugusi ne viena vien paaudze, Rīgā atklājis savu gleznu un literāro darbu izstādi. Uz tās atklāšanu bija ieradusies arī dzejnieka mazmazmeitiņa Lota, divas meitas un divas mazmeitas.
Tā kā visu mūžu Jāzeps Osmanis rakstījis dzejoļus bērniem, viņa izstāde atklāta skolā. Rīgas Oskara Kalpaka daiļamatu pamatskolas mazāko klašu skolēni par to bija priecīgi – gan skaitīt asprātīgos un sirsnīgos dzejolīšus, gan dziedāt sirmajam dzejniekam un brīnījās kā dzejnieks vecumdienās pārtapis par mākslinieku.
Pats savus mākslinieciskos veikumus Osmanis vērtē ar smaidu un dzejoli, kurā ir rindas; „Ja nekļūšu par mākslinieku, tad sauciet mani par nebēdnieku, kas baudījis ir krāsu prieku.”
Gleznot Osmanim paticis jau skolas gados un pat bijusi domā mācīties par mākslinieku. Tomēr dzejas mūza izrādījusies stiprāka un viss mūžs veltīts literatūrai – gan tulkojot, atdzejojot, strādājot par redaktoru un grāmatu apgāda direktoru. Gleznošanai Osmanis tuvinieku iedrošināts atkal pievērsies pirms 3,5 gadiem un pa šo laiku radījis jau 539 gleznas, kuras skatītājiem rādījis jau 13 izstādēs. Šajā izstādē – 77 darbi – tikpat cik gadi šajā pasaulē nodzīvoti. Ar dzejoli Osmanis klātesošajiem novēl un arī pats sola dzīvot īsti garu mūžu. Vairs ne 100, bet ar visu jauno PVN – 121.
Arī savai senai draudzenei aktrisei Verai Singajevskai, kura mazos skatītājus priecējusi lasot arī Osmaņa dzejoļus. „Mana sirds aiz sajūsmības stinga, ikreiz, kad uz skatuves kāpa Singa!” atzīstas dzejnieks un īpaši galanti skūpstot aktrises roku pasniedza viņai dāvanu.
Anda Leiškalne
Foto: Mārtiņš Ziders Šo fotogrāfiju autortiesības pieder izdevniecībai Rīgas viļņi, , publicēšanai bez saskaņošanas ar izdevniecību neizmantot!
oopiiits rulleeeeee!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
AtbildētDzēst